Referat.kulichki.net - - Eiro

Рефераты - Eiro

Заказать написание реферата, курсовой, диплома на мою тему



Файл 1

Satura raditajs.

Ievads . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 1. lpp
Ekonomiskas un monetaras sadarbibas vesture . . . . . 2.lpp
Bretton-vudas sistemas sabrukums . . . . . . . . . . . . . . 4. lpp
Monetara sistema un ECU . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . .7. lpp
Ekonomiska un monetara savieniba - prieksrocibas un trukumi . . . 8. lpp
Par un pret
Eiro ieviesana veicinas turisma attistibu . . . . . . . . . . 10. lpp
Stabila nauda . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 11. lpp
Samazinasies valutu risks . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 13. lpp
Izveidosies lielaks tirgus, kura norekini notiek viena valuta, lidz ar to vienkarsosies norekini Eiropas valstu starpa . . . . . . . .13. lpp
Izveidosies stabila otra alternativa rezerves valuta pret dolaru . . . 14. lpp
Mobilizes Austrumeiropas un Centraleiropas valstis straujak un dzilak veikt politiskas un ekonomiskas reformas . . . . . . . . . . 15. lpp
Samazinasies procentu likmes . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 16. lpp
Ieviesot eiro zud nozimigs ierocis - valutas maina cinai pret naudas atmazgasanu . . .. . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . .16. lpp
Eiropa paliks kosmopolitiska - "Valuta - ta ir valoda. Cilveks nevar tik viegli nomainit valodu." . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 17. lpp
Neizdosanas gadijuma cies visas pasaules ekonomika . .18. lpp
Pazud iespeja kontrolet ieksejo monetaro politiku . . . . . 19. lpp
Ka eiro ir gajis sakot no ieviesanas briza? . . . .20.lpp
Latvija un eiro . . . . . . . . . . . . . . 23. lpp
Aptauja . . . . . . . . . . . . 26. lpp
Nobeigums un secinajumi . . . . . . . . . . . 30. lpp
Izmantotas literaturas saraksts . . . . . . . . 31. lpp
Pielikums
Eiro monetas un banknotes . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 32. lpp


Ievads

Ka jau visiem zinams, kops 1999. gada 1. janvara pasaule nakusi jauna valuta. Ta ir Eiropas Savienibas kopeja valuta - eiro. Pagaidam gan ta figure tikai neskaidras naudas norekinos, tacu ar 2002. gada 1. janvari to ir planots ieviest apgroziba ari skaidras naudas norekinos visa Eiropa. Sis nav pirmais meginajums apvienot Eiropas valutas, bet, pagaidam verienigakais un ari veiksmigakais. Eiro aizstas 11 Eiropas monetaras savienibas (EMS) dalibvalstu nacionalas valutas un nacionala monetara politika tiek uzticeta Eiropas Centralajai Bankai (ECB).
Man sie visi procesi likas loti interesanti, tadel nolemu tos papetit tuvak un apskatit tiesi saistiba ar Latviju - ka Latviju ietekmes eiro ieviesana, kadi bus izdevigie momenti, kas nak tai lidzi, kadi skersli, un kadi negativie momenti. Ta ka sadu momentu ir loti daudz, darba apskatu tikai, pec manam domam, svarigakos. Tiek apskatitas ari Latvijas iespejas pariet uz so jauno valutu tas cela uz Eiropas Savienibu, kas tiek ari minets Latvijas Bankas strategija ka viens no galvenajiem punktiem ieklaujoties ES.
Gribeju noskaidrot ari sabiedribas viedokli saja jautajuma, tadel veicu aptauju, kura noskaidroju cilveku informetibas limeni par eiro, to attieksmi pret to un pret Eiropas Savienibu vispar.

Ekonomiskas un monetaras
sadarbibas vesture.

Pec Otra pasaules kara Rietumeiropas demokratiskas valstis, saka meklet jaunu virzibu, kas nodrosinatu gan politiski, gan ekonomiski stabilu attistibu un "aizsargatu" tas no militaras Krievijas un ekonomiski specigas Amerikas. Jau 1948. gada tika noslegts beniluksa Muitas Unija starp Belgiju, Niderlandi un Luksemburgu, kas velak kluva par modeli dazadu valstu ekonomiskai sadarbibai. Tacu Jaunas Eiropas (runa ir par valstu integraciju tada nozime ka mes to saprotam un uztveram sobrid) pirmsakumi datejami ar 1950-51. gadu, kad tika noslegts ligums par Eiropas Oglu un terauda apvienibas izveidi - tas bija pirmais plasa meroga ekonomiskais ligums, kas saistija praktiski visas lielakas Eiropas valstis. 1957. gada sesas Eiropas valstis paraksta t.s. Romas ligumu, izveidojot Eiropas ekonomisko asociaciju EEA un Eiropas Atomenergijas apvienibu. So Eiropas ligumu merkis ir veicinat saimniecisko augsupeju un augstaku dzives limeni un noverst iespejamos militaros draudus. Lidz ar to var uzskatit, ka uz 1958. gadu nosledzas pirmais "neapzinatas" integracijas posms - bija skaidri izkristalizejusies Eiropas valstu griba un nepieciesamiba veidot "kopejas majas".
Eiropas Kopienas merkis nodibinat ekonomisko un monetaro savienibu oficiali formulets 1969. gada valstu un valdibu konference Haga. Kops tas reizes vairakkartigi tas ticis korigets Eiropas valstu samitos. Var izdalit tris svarigus posmus Eiropas ekonomiskaja un monetaraja integracija Eiropas Kopienas ietvaros.
Pirmais posms 1958. - 1968. gads. Saja laika tika noslegts parejas posms uz kopejo tirgu. Tika sperti pirmie soli sakot ar netarifu barjeru novaksanu, lidz brivai precu kustibai starp sesam Eiropas Kopienas valstim. Ipasi progress tika panakts kopejas lauksaimniecibas politikas izstrade, kas uz si perioda beigam jau reali saka funkcionet. Tika likti pamati kopejai transporta politikas sagatavosanai (passaprotama attistibas gaita pec muitas unijas realizesanai dzive) . Lidz ar to var teikt, ka uz 1969. gadu jau eksisteja ieverojams kopejais tirgus.
Nakosais solis bija Eiropas Monetaras savienibas izveide, t.i. stabilas monetaras zonas izveide Eiropa. Nepieciesamiba pec sadas savienibas izrieteja no sasniegta progresa koptirgus izveides joma. Spiediens uz Bretton-Vudas valutas sistemu (ta sabruka 1970. gada) Eiropas valstu vaditajiem lika nopietnak pieversties Monetaras Unijas izveidei. 1970. gada Luksemburga Eiropas Kopienas Ministru Padome tika pienemts lemums, ka turpmak valstu monetaras integracijai janotiek paraleli (vienlaicigi) ar ekonomiskas politikas konversiju. Prakse tas nozimeja, ka Eiropas Kopienas valstim jakoordine sava darbiba deficitu finansesanas, nodoklu politikas un finansu tirgus jomas. Dalibvalstim tika rekomendets pakapeniski sasaurinat valutas mainas kursu svarstibu robezas, ar merki lidz 1980. gadam radit apstaklus pilnigi brivai kapitala kustibai un pilnigi brivu valutu konvertibilitati sava starpa pec neatgriezeniski fiksetiem valutas kursiem.
Otrais posms 1969. - 1979. gads. Lai paaugstinatu Eiropas monetaras savienibas gatavibas pakapi, 1972. gada Bazele tiek pienemts lemums, par apmainas kursa svarstibu robezas noteiksanu Eiropas valutam attieciba vienai pret otru. Noteikumi paredzeja, ka svarstibas nedrikst parsniegt attiecigo valutu svarstibas pret ASV dolaru. So mehanismu nosauca par "cusku tuneli" (snake in the tunnel). "Cuska" ir valutas kursu svarstibas Kopienas ietvaros un "Tunelis" ir valutas kursu svarstibas pret dolaru.
Tacu 1970. gads nebija labveligs ekonomikas un monetarai integracijai. Bretton Vudas sistemas sabrukums, naftas cenu straujais pieaugums, kas savukart izraisija augstu inflacijas limeni, radija lielu spekulativu spiedienu uz Eiropas valutam. Nesakartotiba starptautiskajas monetarajas attiecibas padarija Eiropas monetaro integraciju loti sarezgitu, vai pat neiespejamu.
1972. gada Anglija pielava sterlinu marcinas svarstibas arpus noteiktajam "cuskas" un "tunela" robezam. Anglijai driz sekoja Irija, Danija un Italija. 1977. gada beigas tikai puse no Kopienas Valstim (Rietumvacija, Belgija, Niderlande, Luksemburga un Danija) palika "cuskas un tunela" mehanisma ietvaros.
1979. gada Bremenes konference Eiropas valstu vaditaji no jauna apstiprinaja velesanos izveidot pilnigu monetaro savienibu. Lidz ar to 1979. gada marta tika apstiprinati konceptuali pilnigi jauni Eiropas Monetaras Savienibas veidosanas principi.
Tresais posms 1979. - 1994. gads. Astondesmitajos gados vel vairak nostiprinajas doma par integracijas nepieciesamibu, jo:
- bija nepieciesams apvienot fragmentaro Eiropas tirgu, lai padaritu to konkuretspejigu ar Amerikas un Japanas ekonomiku.
- loti asas bija regionalas atpalicibas problemas, kas bija jalikvide.
So apsverumu del, tika izstradata programma, kas paredzeja novakt visas fiziskas, tehniskas un fiskalas barjeras brivai precu, pakalpojumu, personu un kapitala kustibai lidz 1992. gadam.
Pec sis programmas realizacijas, dabisks integracijas procesa turpinajums butu vienotas naudas vienibas - ECU ieviesana. (kas gan nav obligati). To varetu izdarit tikai ar centralizetas institucijas palidzibu, kas kontroletu vienotu kredita procentu likmi visai Savienibai un apmainas kursu pret tresajam valstim.
Bretton-vudas sistemas sabrukums.

Britu marcinas devalvacija 1967. gada. Bretton-Vudas sistema trukumi veicinaja destabilizejosas situacijas veidosanos, kad izteikti vajakas un stiprakas valutas tika paklautas intensiviem spekulantu uzbrukumiem, kas izpaudas valutas masveida pardosana vai pirksana. Spilgti piemeri ir 1967. gada Lielbritanijas marcinas devalvacija un 1971. gada Bretton-Vudas sistemas sabruksana.
Jau pirms marcinas oficialas devalvacijas 1967. gada pieprasijums un piedavajums pec marcinas denominetiem aktiviem nebija sabalansets. Tapec, lai kompensetu pieprasijuma un piedavajuma negativo bilanci un tadejadi noturetu parak augstu noverteto marcinu (2,8 USD/GBP limeni), Lielbritanijas centrala banka regulari iepirka GBP lielos apjomos. Sada veida operacijas strauji samazinaja Lielbritanijas rezervju krajumus, kas atspogulojas ari valsts maksajumu bilance. 1967. gada 17. novembri rezervju zaudejumi bija sasniegusi tadus apmerus, ka spekulanti saka saubities par IMF (Starptautiskais Valutas Fonds) spejam kompenset sos zaudejumus ar aizdevumu Lielbritanijai. Tiklidz spekulanti (ari "mirstigie" tirgus dalibnieki) sajuta briesmas, ka vinu marcinu ieguldijumi nakotne var klut mazvertigi, strauji samazinajas pieprasijums pec marcinu aktiviem. Milzigais marcinu aktivu piedavajums no vienas puses un minimalais pieprasijums no otras puses radija GBP pardosanas kampanu tirgu. Rezultata, 17. novembra dienas laika Lielbritanijas centrala banka zaudeja vairak neka 1 mljrd. no savam dolaru rezervem. Nakosaja diena centrala banka kapituleja, devalvejot marcinu par 14%. Spekulantiem, kas 14. novembri pardeva savas marcinas centralajai bankai, jau 18. novembri vareja "ieskaitit" sava kabata 140 mlj. USD pelnas, savukart centrala banka tadu pasu summu vareja norakstit zaudejumos. Ari pedejo gadu pieredze liecina, ka centralas bankas pat apvienojoties nespej stavet preti milzigajai tirgus aziotazai, kura parsvara valda cilveku emocijas un alkatiba. Centralo banku darbiba rezultata darbojas ka katalizators, kurs, faktiski, nolemj doto valutu devalvacijai, ja intervence neizdodas (kas notiek 90% gadijumos).
Bretton-Vudas sistemas sabrukums. Pec marcinas devalvacijas Bretton-Vudas sistema pardzivoja vel vairakus triecienus: Francijas franka devalvacija 1969. gada augusta, Vacijas markas peldosais kurss un revalvacija 1969. gada Septembri - Oktobri. Punkts tika pielikts 1970-1971. gada vispasaules ekonomiskas krizes laika.
1970. gada strauji pieauga ASV maksajumu bilances deficits, sasniedzot 10 mljrd. USD gada. 1971. gada tas palielinajas vel vairak (jau pirmaja kvartala tas parsniedz 5 mljrd. USD). tas liecinaja, ka citam valstim bija tads pats maksajumu bilances parpalikums, lielako dalu no tas veidoja Rietumvacijas izteikti pozitiva maksajumu bilance. Lai saglabatu tekoso Vacijas markas un ASV dolara kursu - 0.27 DEM/USD, Bundesbanka (Vacijas centrala banka) no 1971. gada janvara lidz martam pastiprinati pardeva DEM, tadejadi papildus iegustot starptautiskas rezerves. Aprili so rezervju plusma uz Bundesbanku strauji pieauga vel par 3 mljrd. USD. Strauja rezervju pieplude Bundesbanka nozimeja Vacijas monetaras bazes palielinasanos un naudas piedavajuma palielinasanos, kas radija inflacijas spiedienu. Lai to noverstu bija nepieciesama markas revalvacija, tacu revalvacijas gadijuma strauji pieaugtu Vacijas markas denomineto aktivu pelna (uz kursa celsanas rekina). To sajutusi, tirgus dalibnieki radija aziotazas pieprasijumu pec marku aktiviem (citiem vardiem sakot pasam markam). Vel 1971. gada 4. maija Bundesbanka ar aktivas intervences palidzibu meginaja atbalstit dolaru un neatlaist marku, kopuma saja diena Bundesbanka iepirka vairak neka 1 mljrd. USD. Lai saglabatu dolara un markas kursu, 5. maija pirmo stundu laika bija spiesta nopirkt vel vienu mljrd. USD. Vel pec stundas Vacijas centrala banka pazinoja ka atsakas veikt valutas operacijas, laujot markai brivi peldet.
Ta pasa gada augusta prezidents Niksons ar vina "jauno ekonomisko politiku", dolars vairs nebus brivi peldoss, pazinoja par Bretton-Vudas sistemas pastavesanas izbeigsanu. Decembri, saskana ar jauno "Smita" planu un sabiedroto vienosanos, Bretton-Vudas sistemai bija jaatjauno sava darbiba, tacu ta cieta neveiksmi. 1973. gada Amerika un tas tirdzniecibas partneri vienojas par peldoso kursu sistemas izveidosanu.
Monetara sistema un ECU

Bretton-Vudas sistemas sabrukuma likumsakarigas sekas bija peldoso kursu era, kas ir izdevigi stiprajam (DEM,JPY) valutam, bet draudigi vajakajam valutam (GBP,USD), jo pieaug spekulativais spiediens uz sim valutam. Visvairak saja situacija cies razotaji, kas vairs nevar veikt detalizetu attistibas planosanu neprognozejama areja tirgus del. Cieta praktiski visas valstis un tiesi tas sarosija Eiropas valstis izveidot jaunu valutas sistemu. Sakotneji tas izpaudas ka ierobezotas valutas kursa svarstibas ap fiksetiem kursiem, tacu agrak vai velak valstim butu javienojas par vel ciesaku integraciju valutas joma, proti, vienotas valutas ECU (European Currency Unit) ieviesanu Eiropas Kopienas ietvaros.
Eiropas Monetaras sistemas pamatelements ir ECU, kas ir "composite currency" (valutas grozs). Tas izveidots balstoties uz katras dalibvalsts specifiskiem valutas daudzumiem, atbilstosi to kopejam nacionalajam produktam un dalibai kopeja tirdznieciba. ECU kalpo ari ka Savienibas ekonomisko attiecibu novertesanas lidzeklis, jo Savienibas budzets tiek novertets ar ECU.
ECU vertibu katra valuta var noteikt atbilstosi tas vertibai, ka komponentei no valutu groza. (atkariba no dotas valutas vienibu skaita groza).
Ta ka katrai valutai ir noteikta attieciba ar vienu ECU, tad ir iespejams noteikt savstarpeji fiksetus nacionalo valutu kursus. Tas ir divpusejs, centralais kurss. Katrai dalibvalstij tas ir janotur zinamas robezas. (procentuali izteiktas). Sobrid si robeza ir 2.5%, tacu ekonomiski vajakajam valstim si robeza var tikt paplasinata lidz 6.0%. Ne visam valstim ir pa spekam izpildit sos noteikumus, ta jau 1992. gada Italija un Lielbritanija, parkapjot so robezu, faktiski, partrauca savu dalibu izveidotaja Mainas Kursu Mehanisma (MKM). ES valstu centralajam bankam kopigi jacinas par nacionalo valutu fikseto kursu saglabasanu, kas izpauzas sekojosi: Ja francu franks nokrit lidz savai 2.25% robezai attieciba pret vacu marku, tad Francijas bankai ir japardod vacu markas un Vacijas Bundesbankai jaieperk francu franki.
Bez intervencem, attiecigo valstu centralo banku riciba ir ari citi instrumenti, piemeram, procentu likmes.
1993. gada 2. augusta, lai mazinatu spekulativo spiedienu uz vajakajam valutam, nacionalo valutu kursu svarstibas robeza tika noteikta 15% apmera, tacu praktiski valstis censas ieverot ieprieks noteikto 2.5% robezu.
Lai palidzetu valstim veikt dazadas finansu operacijas (samazinatu budzeta, tirdzniecibas bilances deficitus, noturetu valutas kursu) Eiropas Monetaras sistemas ietvaros tika izveidoti dazadi paplasinati kredita mehanismi. Viena no institucijam, kas ir sis mehanisma sastavdala, ir Eiropas Monetaras sadarbibas fonds, kurs ir pilnvarots sanemt naudas rezerves no dalibvalstim un manit tas pret ECU. savukart dalibvalstis var so naudu izmantot savstarpejo paradu kartosanai un transakcijam ar Eiropas Monetaras sadarbibas fondu. No ta izriet loti svarigs secinajums, proti, ECU ir ne tikai kopsaucejs (vienota meraukla), bet gan reals aktivs, ar kuru izsaka paradus un saistibas.
Ekonomiska un monetara savieniba -
prieksrocibas un trukumi.
Prieksrocibas:
1. Vienota Eiropas naudas vieniba dos iespeju parvaret iekseja tirgus fragmentaciju un padaris izmaksu un cenu sistemu salidzinamu visa savienibas teritorija, kas veicinas konkurenci - tatad attistibu.
2. Atkritis problemas, kas saistitas ar valutas mainu celojot Eiropas teritorija. Lidz sim celojot pa visam 12 ES valstim, katra no tam mainot naudu, ta zaudeja lidz 40% no sakotnejas vertibas.
3. Samazinasies biznesa administrativie izdevumi un laika paterins darijuma braucienos, ipasi tas veicinas maza biznesa attistibu, kuram lidz sim bija desmit reizu lielaki administrativie izdevumi, neka multinacionalajam korporacijam.
Trukumi:
1. Monetaras un fiskalas kompetences nodosana no nacionala limena uz ES limeni nozimes, ka specigakajam valstim bus japienem ekonomiskas politikas jautajumi kopa ar vajakajam (vajak attistitam ) valstim, kas ir tolerantas pret augstaku inflacijas limeni. Daudzi saja apstakli saredz zinamus draudus nacionalas suverenitates zaudesanai.
2. Ekonomiski vajakas valstis zaudes iespeju devalvet savas naudas vienibas, tadejadi zudis iespeja palielinat eksportejamo precu noietu uz valutas kursa pazeminasanas rekina, ka tas biezi tiek darits sobrid. Tacu no otras puses, tam vienmer ir bijis islaicigs efekts, jo tas neveicina jaunu tehnologiju ieviesanu, padara darbaspeku neelastigu, paaugstina importejamas izejvielas cenas. Ar vienkarsu izmaksu parvertesanu (ta tas ir gadijuma, kad valuta tiek devalveta) netiek uzlabota produkcijas kvalitate un serviss.
3. Parejas posma uz vienotu naudas vienibu naksies sastapties ar milzigam faktiskajam izmaksam, kas saistitas ar banku tehnologijas izmainam. Aprekinats, ka bus nepieciesams parstradat vairak neka 35000 bankas apkalpojosas programmas, miljoniem ceku gramatinas, japarkvalifice personals, turklat bankas zaudes lielu dalu pelnas no valutas operacijam. Tas viss kopuma katrai bankai izmaksas videji 125 mlj. ASV piecu gadu laika.


Par un pret
Eiro ieviesana veicinas turisma attistibu.

Ka zinams, viens no lielakajiem ieguvumiem Eiropas valstu iedzivotajiem, kas saistas ar eiro ieviesanu ir valutas mainas problemas atrisinajums. Tas nozime, ka celojot pa Eiropu turistiem sava nacionala valuta vairs nebus jakonverte attiecigas valsts valuta, jo 11 Eiropas Savienibas valstis valuta bus viena, vienota. Tas padara celosanu arpus savas valsts izdevigaku, jo valutas konvertacija vienmer saistas ar zinamiem zaudejumiem, ko izraisa neizdevigie un svarstigie valutu kursi. Neapsaubami, turisma veiksmigaka attistiba veicinas ari valstu ieksejas infrastrukturas (celu, transporta) attistibu, ka ari veicinas to ekonomisko attistibu, jo turisms vienmer saistas ar naudas izdevumiem.
Eiro ieviesana nenoversami padaris Eiropas tirgu "caurspidigaku" -cilvekiem bus iespeja salidzinat precu vai pakalpojumu cenas dazadas valstis. Si iespeja salidzinat cenas dazados Eiropas nosturos pastiprinas konkurenci, jo nebus vairs iespejas kadu preci kaut kur pardot nepamatoti leti, to kompensejot ar nepamatoti augstu cenu kaut kur citur, ka rezultata paaugstinasies precu kvalitate un tas paletinasies.
Ka viens no skalakajiem politiku argumentiem par labu eiro valutai vienmer tiek minets, ka eiro saasinas cenu konkurenci. Padarot cenas viegli salidzinamas visas EMS valstis, nesaskanas pakapeniski saasinasies, jo klejojosi pirceji klidis no viena veikala uz otru, lukojot pec visizdevigakajiem pirkumiem. Politiku solitais cenu kritums sagaidams tikai tad, kad vairums veikalu piekabinas precem cenu birkas, kuras saskatami bus redzama precu vertiba gan nacionalaja, gan eiro valuta. Tacu lidz sim tikai dazviet Eiropa tirgotaji ir sperusi so soli. Pat Brisele, kas tiek uzskatita par neoficialu Eiropas galvaspilsetu, cenas joprojam ir izteiktas gandriz tikai Belgijas frankos. Pamatojoties uz Eiropas Komisijas vienosanos ar nozimigakajiem mazumtirdzniecibas un pateretaju organizacijam, veikaliem pakapeniski si gada laika tomer ir jaievies cenu birkas, kuras preces vertiba izteikta gan eiro, gan nacionalaja valuta. Divejadas cenas tiek vertetas ka pirmais solis uz cenu caurspidigumu Eiropas Savieniba. Tada veida lidz 2002. gadam, kad eiro iegus taustamu apveidu, pateretaji bus jau apradusi ar jauno valutu.
Tomer ieprieksmineta vienosanas ir brivpratiga, un, ka liecina Belgijas pateretaju asociacijas Test Achats aptauja, cenu atskiribas Eiropas Savienibas valstis lautu veikaliem izvairigi iztureties attieciba uz divejadam cenu birkam. Kadel gan francu elektronikas tirgotajam vajadzetu uzskatami paradit cenu precei, kura pavisam netalu kaiminos - Vacija - maksa par 40% letak?
Lai nu ka, lielakie zaudetaji sai spele varetu but pateretaji. Aptaujas liecina, ka Lielbritanija ir visdargaka valsts Eiropas Savieniba. Tas liek domat, ka britu mazumtirgotajiem ir pietiekams iemesls novilcinat cenu paradisanu eiro, cik ilgi vien tas iespejams.
Ja Latvija perspektiva pievienosies Eiropas Savienibai un domas par eiro ieviesanu, sis aspekts varetu but viens no veicinosajiem iemesliem, kas pamudinatu Latviju izskirties par labu eiro.

*Materiali nemti no "Dienas Bizness" un Internet

Stabila nauda

Cenu stabilitatei Vacija ir bijusi ipasi liela nozime sakot jau no gadsimta sakuma. Tikai tad, ja eiro bus tikpat stabils, cik vacu marka, bus iespejams parliecinat vaciesus par EMS prieksrocibam. Lai to sasniegtu, svarigi noteikumi tika uzstaditi Mastrihtas liguma sarunas:
* Striktu konvergences kriteriju formulejums, kas radits, lai nodrosinatu tikai stabilu valstu piedalisanos monetaraja savieniba
* Neatkariga Eiropas Centralas Bankas monetara politika, kuras merkis ir cenu stabilitate. ECB struktura un tas merki daleji aizguti no Vacijas Bundesbank.
* Budzeta disciplinu stabilizejosie likumi publiskaja sektora, lai stabilu monetaro politiku nevar iedragat kludaina fiskala politika.
Siem trim pilariem vajadzetu nodrosinat eiro stabilitati. Protams, stabilitate nevar but garanteta - ne sodienas nacionalajam valutam, ne ari eiro. Fakts, ka lielaka dala Vacijas ES partneru ir piedzivojusi cenu krizes un lielus inflacijas pieaugumus pagatne un tik un ta attistijusas par ekonomiski stabilam valstim, pielidzinamam Vacijai ir svarigaks stabilitates nodrosinasanai EMS neka liguma formulejums. Videja ES inflacija 1996. gada bija 2,5% - tikai par vienu procentu augstak, neka Vacija (1,5%). Sesu valstu grupai, kuram bija vislielakas izredzes ieklut EMS pirmaja karta, si inflacija bija pat 1,9% 1996. gada.
Valutas vertiba attieciba pret citam valutam biezi tiek noteikta pec inflacijas liknes virzibas un inflacijas perspektivas attieciba ar citam valstim. Izskatas, ka eiro bus relativi stipra valuta, piemeram, pret dolaru. Bailes, ka eiro klus par vajaku valutu, ja EMS pievienosies Dienvideiropas valstis ir nepamatotas. Sim valstim bus japadara savas finansu institucijas un sava ekonomika efektiva, pirms tas iestasies EMS.
1999. gada 1. janvari neatgriezenisks apmainas kurss starp eiro un guldeni tika oficiali nolemts, balstoties un apmainas kursu starp ekiju un guldeni pedeja ta pastavesanas diena 1998. gada decembri. Analitiki pienem, ka eiro pirktspeja bus tikpat liela, cik guldena pirktspeja, tadel, ka visas cenas tiks parrekinatas, lietojot so oficialo apmainas kursu. Turklat, lai nodrosinatu eiro stabilitati lielakos laika posmos, Mastrihtas liguma ietverti dazi panti:
* Valstij jaizpilda zinami "konvergences kriteriji", pirms ta var iestaties EMS. Viens no siem kriterijiem attiecas uz inflaciju - ta nedrikst parsniegt triju valstu ar viszemakajam inflacijam videjo inflaciju par vairak, neka 1,5%. Valstis ar augstaku inflaciju netiks uznemtas EMS.
* Eiropas Centralas Bankas (ECB) galvenais uzdevums ir sasniegt cenu stabilitati, kas ir visparigi defineta ka inflacija starp 0% un 2%. Turklat ECB bus pilnigi neatkariga, tadejadi nepiesaistita politiskajam ambicijam. Sis ir aizguts no Vacijas un Niderlandes centralo banku veiksmigas pedejo gadu darbibas. Un sadas politikas, kuras merkis ir zema inflacija, iznakums ir cieta un stabila valuta.

*Materiali nemti no "Deutsche Bank Research" un "Euroview 2"



Samazinasies valutu risks.

Ieviesot eiro, kas EMS dalibvalstu atskirigas valutas sakopos viena, vienota valuta, samazinasies ari valutu risks. Kompanijam bus drosak darboties ar eiro, nebaidoties no neparedzetam, straujam ta kursa svarstibam, neka darboties ar vairakam nacionalajam valutam, no kuram ikviena var klut nestabila. Tas, nenoliedzami palidzes veiksmigak un atrak attistities so valstu ekonomikai, jo nebus tacu vairs si valutu riska, kas, iespejami, attur kadu firmu no valutu operacijam. Valutu riska samazinasanas piesaistis ari vairak turistus, kas celo pa Eiropu. Pasreizeja situacija, izbraucot cauri Eiropai un katra valsti konvertejot valutu, beigas si nauda ir zaudejusi 30% no savas sakotnejas vertibas. Ja ta vairs nebus un Eiropa bus viena, vienota valutas sistema, tas padaris Eiropu par izdevigaku celojumu galamerki, ka ari, vienota tirgus ietekme radisies ari vairak maksatspejigo klientu, kas vares atlauties celot.

Izveidosies lielaks tirgus, kura norekini notiek viena valuta, lidz ar to vienkarsosies norekini Eiropas valstu starpa.

Ieviesot vienotu valutu visa Eiropas Savieniba, tas dalibvalstu tirgi neizbegami apvienosies viena liela Eiropas tirgu. Sis tirgus noteikti dos ari jaunas darbavietas, ka ari si tirgus apvienosanas veicinas ari arzemju investiciju ieplusanu, kuru agrak, iespejams, kaveja parlieku lielie zaudejumi, kas saistijas ar valutas konvertaciju starp to nacionalajam valutam. Ari, piemeram, Latvijai bus vienkarsak norekinaties ar Eiropas Savienibas valstim, ja tas lietos vienu valutu, nevis vairakas atseviskas.
Lidz ar eiro ieviesanu Latvijas uznemejiem bus vienkarsak kartot darijumus ar dazadu Eiropas Savienibas valstu partneriem, jo tos vares veikt viena valuta. Eiro ieviesana var paatrinat Eiropas tautsaimniecibas attistibu, ta palielinot ari Latvijas iespejas eksportet savu produkciju un veicinot valsts saimniecisko izaugsmi un stabilitati, teikts Latvijas Bankas informacija par Eiropas Savienibas vienoto valutu eiro. Tomer tuvakaja laika nav paredzama lata piesaiste tam.
Bankas specialisti norada, ka tapat ka citam nelielam valstim ar atvertu tautsaimniecibu un aktivu arejo tirdzniecibu Latvijai ir svarigi nodrosinat savas nacionalas valutas stabilitati pret galveno tirdzniecibas partneru valutam. Latvijas lielaka tirdzniecibas partnere ir Eiropas Savieniba, tomer Latvijas uznemeji ar saviem arzemju pasutitajiem un piegadatajiem lielakoties norekinas ASV dolaros.
"Iespejams, ka jauna valuta aizvien biezak tiks lietota tirdzniecibas darijumos, tadel lata piesaiste eiro ar laiku var klut izdeviga. Tas butu ari saprotams prieksdarbs Latvijas cela uz Eiropas Savienibu. Tomer lata piesaistes maina nav paredzama tuvakaja nakotne un Latvijas Banka vispirms izvertes sada sola nepieciesamibu," teikts centralas bankas informacija.
Turistiem bus iespeja novertet precu cenas gan sava, gan ari citas Eiropas valstis, bet cilvekiem bus no jauna javeido un japarveido sava ierasta doktrina par cenu sameriem - kas ir dargs, kas ir lets.

Izveidosies stabila otra alternativa rezerves valuta pret dolaru.

Jauno eiro zonu var salidzinat ar visiem jau labi pazistamo un sevi pieradijuso dolara zonu. Bet tagad, lidz ar eiro ieviesanu saja eiro zona pats eiro varetu ienemt dolara lidzsinejo poziciju. Vairakums Eiropas uznemeju prognoze, ka eiro ienems ASV dolara vietu starptautiskajos norekinos 20 gadus pec ta ieviesanas. Par to liecina socialo petijumu agenturas sarikota aptauja, kura piedalijas lielako Eiropas kompaniju vaditaji.
Visoptimistiskak noskanoti bija belgu uznemeji - 51% no viniem uzskata, ka eiro iekaros dolara vietu jau pec 10 gadiem. Lidzigu viedokli izteikusi 47 procenti un 45 procenti spanu un niderlandiesu biznesmenu.
Toties vispesimistiskak noskanotie bija Lielbritanijas uznemeji - 53 procenti aptaujato britu firmu vaditaju vispar apsaubija, vai Eiropas kopejai valutai jebkad izdosies nomainit dolaru.
Pec aptaujas datiem, 44% respondentu doma, ka eiro ieviesana dos finansialu labumu vinu vaditajam kompanijam jau 1999. gada, 51% uzskata, ka kopejas valutas ieviesanu vinu kompaniju finansialos rezultatus neietekmes, bet parejie pieci procenti uzskata, ka eiro firmu darbibu ietekmes negativi.
Pareja uz vienotu valutu Eiropas Savienibu vel vairak ir nostiprinajusi ka vienotu ekonomisku zonu. Kada ta ir salidzinajuma ar divam citam specigakajam ekonomiskajam zonam pasaule - ASV un Japanu? Mes varam redzet, ka eiro zona tas butiskakajos raditajos nemaz neatpaliek no dolara zonas un var izradities dolaram nopietns konkurents cina par valdosas valutas lomu pasaule.


Eiro zona
ASV
Japana
Kopeja platiba (1000 km2)
Iedzivotaji (milj., 1998.)
IKP (1998., mljrd. ekiju)
Inflacija (% 11.98./11.97.)
Valsts budzeta deficits 1997. (% no IKP)
Valsts parads 1997 (% no IKP)
Eksports (1997., mljrd. ekiju)
Imports (1997., mljrd. ekiju)
Tirdzniecibas bilance (1997., mljrd. ekiju)
Bezdarba limenis (10.98., %)
Tirgus kapitalizacija (10.98., mljrd. ekiju)
2364
292
5774
0,9
-2,5
74,5
760,8
671,4
89,4
10,8
3190,9
9373
270
7592
1,5
-0,3
61,5
606,3
792,4
-186,1
4,5
9679,7
378
127
3327
0,8
-3,4
86,7
371,3
298,6
72,7
4,3
3300,9

*Materiali nemti no "Dienas Bizness" un Internet.

Mobilizes Austrumeiropas un Centraleiropas valstis straujak un dzilak veikt politiskas un ekonomiskas reformas.

Paslaik Austrumeiropa un ari Centraleiropa ir diezgan daudz tadu valstu, kuras izteikusas velesanos un uzstadijusas sev par merki ieklausanos Eiropas Savieniba - kaut vai Baltijas valstis, Polija, Cehija, Ungarija, ka ari vel daudzas citas. Un nakotne so valstu skaits varetu vel palielinaties. Sim valstim, redzot kadas iespejas piedava vienotais tirgus un vienota valuta var ari rasties velesanas ieklauties EMS un pienemt so valutu, jo to var izdarit ari nesastavot ES.
Ari Latvijas Bankas prezidents Einars Repse nesen intervija BBC pazinojis, ka Latvija varetu atteikties no savas nacionalas valutas - lata - un ieviest eiro vel pirms iestasanas Eiropas Savieniba, bet Latvijas Banka ieprieks pazinoja, ka pirms 2000. gada neizskatis iespeju nomainit lata piesaisti SDR valutu grozam pret eiro.
Ka izteicies Latvijas Bankas viceprezidents Ilmars Rimsevics, Latvija paslaik ir loti izdeviga situacija, kad iespejams noverot eiro ieviesanu EMS valstis. Mums ir iespejams noverot ta ietekmi uz dazadiem finansu sektoriem, noteikt tos optimalos raditajus musu ekonomika, kas butu vajadzigi veiksmigai eiro ieviesanai.
Un saja izdevigaja situacija neesam tikai mes vien - ari visam citam valstim ir iespeja noverot so procesu un macities no to pielaistajam kludam. Sis, un ari merkis ieklauties kopeja tirgu mudinas Centraleiropas un Austrumeiropas valstis straujak un dzilak veikt ekonomiskas un finansialas reformas, lai tas atbilstu EMS kriterijiem, ta sauktajam Mastrihtas prasibam:
1. Valsts budzeta deficits nedrikst parsniegt tris procentus no bruto iekseja kopprodukta.
2. Valsts paradiem noteikta 60 procentu robeza no bruto iekseja kopprodukta, kas jaievero gan aiznemoties, gan aizdodot.
3. Inflacijas apmers nedrikst parsniegt 1,5 procentu limeni salidzinajuma ar videjam cenu limena svarstibam trijas stabilako cenu valstis.
4. Ilgtermina procentu likmes nedrikst parsniegt attiecigo videjo raditaju trijas Eiropas Savienibas valstis ar viszemakajam procentu likmem vairak ka par diviem procentiem.
5. Valutai bez devalvacijas jaatrodas briva apgroziba Eiropas valutas sistema vismaz divus gadus.

*Materiali nemti no "Dienas Bizness"


Samazinasies procentu likmes.

Lielais, vienotais Eiropas tirgus, ko radis eiro ienaksana, ietekmes ari konkurenci un cenas - konkurence palielinasies - to radis katras atseviskas EMS dalibvalsts nacionala tirgus robezu izzusana, arzemju kapitala un jaunu firmu ieplusana; bet, pec analitiku domam, cenas samazinasies - sis seko ieprieksminetajam. Palielinasies ari banku konkurence, kura labakus rezultatus gus ta banka, kas piedavas izdevigakos kreditnemsanas un depozitu noteikumus. Sis, savukart, radis procentu likmju samazinasanos. Otrs iemesls sim ir ari tas, ka bus tikai viena valuta, nevis vairakas.
Procentu likmju samazinasanas, savukart, novedis pie veiksmigakas lauksaimniecibas un privata sektora attistibas, jo lauksaimniekiem un privatuznemejiem tiks nodrosinati izdevigaki kreditnemsanas noteikumi; sis veicinas dzives limena pieaugumu.
Lai gan pati Eiropas centrala banka (ECB), preteji Vacijas aicinajumiem, atstaja nemainigu refinansesanas bazes likmi, kas paslaik ir tris procenti. ECB sede 18. februari Vacijas finansu ministrs Oskars Lafontens atkartoti aicinajis samazinat procentu likmes, par iemeslu sadai nepieciesamibai minot ekonomiskas lejupslides pazimes ES valstis un augsto bezdarba limeni. Likmju samazinasanas pretinieki uzskata, ka likmju samazinasana varetu novajinat Eiropas kopejo valutu - eiro.

*Materiali nemti no "Dienas Bizness"

Ieviesot eiro zud nozimigs ierocis - valutas maina cinai pret naudas atmazgasanu.

Lai ari eiro ieviesana daritu galu turistu nedienam mainot valutas, si valutas maina tomer ir nozimigs ierocis cinai ar netiras naudas atmazgasanu. Ka izteicies Belgijas valutas mainas operaciju asociacijas prezidents Ivs Deklerks, "valutas mainas biroji ir labakie tieslietu sistemas paligi cina pret netiras naudas legalizesanu. Visas Eiropas Savienibas valstis darbojas sistema, kad personam, kas velas noguldit bankas "aizdomigi" lielas naudas summas vai meginat to samainit naudas mainas birojos, janorada sava identitate. Ka zino Belgijas Valdibas finansu informacijas datu apstrades vieniba, laika posma starp 1997. gada juniju un 1998. gada novembri dazadas finansu institucijas, tai skaita ari bankas un valutas mainas biroji, ir zinojusas par vairak neka 12 tukstosiem aizdomigu darijumu. Piecu pastavesanas gadu laika sis vienibas ir iesniegusas tiesa 1645 kriminallietu dosje par naudas atmazgasanu, kuru kopeja summa ir nepilni cetri miljardi eiro. Tadel, ieviesot eiro tiks zaudeta viena no efektivakajam metodem cina pret korupciju. Holandes narkotiku tirgoni savas preces piegada lielakajai dalai Eiropas. Pirceji Vacija vai Francija norekinas sava nacionalaja valuta. Pec tam si nauda tiek konverteta Holandes guldenos. Pec kopejas valutas ieviesanas viniem si maina vairs nebus vajadziga, tatad, likumsargiem bus grutam cinities pret sadam un tamlidzigam paradibam.
Un naudas atmazgasana nav vieniga kriminala darbiba, kas iegus no eiro ieviesanas. Valuta, kas darbosies visa Eiropa un kuras banknosu pamatvertiba bus pietiekami augsta bus pievilciga ari valutas viltotajiem. Ipasi naudas viltosanu veicinas fakts, ka sabiedriba vel nav pazistama ar jauno valutu. Turklat jauna valuta bus viegli parvadajama, jo banknosu lielas nominalvertibas del ta neaiznems daudz vietas.
Tomer pastav ari faktors, kas kriminalajiem elementiem bus nelabveligs, proti, divu menesu laika visa nacionala valuta bus jakonverte eiro - saja laika noziedzniekiem bus jaatbrivojas no valutas, kas nakotne nebus vairs deriga. Lielu naudas summu konvertesana var izraisit aizdomas banku darbiniekos, kuri par sadam operacijam zinos policijai.

*Materiali nemti no "Neatkarigas rita avizes"

Eiropa paliks kosmopolitiska - "Valuta - ta ir valoda. Cilveks nevar tik viegli nomainit valodu."

Daudzam tautam to nacionalas valutas nav tikai nauda vien - tie ir sasniegumi, nacionalais lepnums. Ka piemeram Vacijas marka - tas ir ka atgadinajums vaciesiem par veiksmigajam ekonomiskajam reformam, kas tai palidzeja no kara gruvesiem atkal izaugt par ekonomiski attistitu, stabilu valsti. Bet, pec eiro ieviesanas, vacu marka uz visiem laikiem paliks tikai ka ciparu kombinacija 1,96 - tas fiksetais kurss pret eiro.
Ieviesot eiro Eiropa nenoliedzami paliks kosmopolitiskaka, integretaka, vienadaka. Tas atkal ir izteikts drauds mazo tautu nacionalo identitasu saglabasanai - vai tas nepazudis lielo tautu vidu? Nacionalas valutas tomer ir un paliek veicinoss faktors nacionalo identitasu saglabasana
Ar to jau ari dazadas tautas ir interesantas, ka tas ir atskirigas. Vienotas valutas ieviesanu var uzskatit par meginajumu Eiropas tautas novienadot, padarit lidzigakas, bet vai tas ir pozitivi? No ekonomiska viedokla - ja, bet sim jautajumam vel pastav tacu ari vel morala puse, psihologiska puse. Vai Eiropas iedzivotaji gribes tapt vienadoti. Petijumi rada, ka tikai 53% Eiropas iedzivotaju ir par eiro ieviesanu. Ja, teoretiski ta ir lielaka dala, tacu tie cilveki, kas ir pret to, sastada gandriz tikpat lielu skaitu, ka tie, kas ir par.
Ari Latvijas iedzivotaju prieksa bus izvele - atbalstit, vai neatbalstit eiro ieviesanu ja, es velreiz atkartoju - ja Latvija tiks uzaicinata iestaties un iestasies Eiropas Savieniba. tapec si iespeja ir pamatigi jaapsver un visi par un pret - rupigi jaizverte, jo, nenoliedzami, eiro ieviesana, respektivi, zinama mera Eiropas tautu vienadosana, ir drauds ari tadas mazas tautas, ka latviesi, nacionalas identitates un mentalitates saglabasanai.

Neizdosanas gadijuma cies visas pasaules ekonomika.

Lai gan Eiropas jaunas valutas ieviesanas piekriteji cer, ka eiro pozitiva ietekme izplatisies arpus Eiropas kontinenta, sasniedzot ASV un citas pasaules dalas, monetaras savienibas pretinieki bridinajusi, ka eiro projekta neveiksmes gadijuma cietis visas pasaules ekonomika.
Ja eiro pret ASV dolaru parmerigi nostiprinatos, tas veicinatu globalo investoru aiziesanu no ASV finansu tirgiem un izraisitu aizdevuma procentu likmju kapumu Amerika. Savukart, ja eiro kurss pret ASV dolaru strauji kristos, tas negativi iespaidotu ASV eksportetajus, kuriem butu jakonkure ar letakam precem Eiropa.
Tomer vissliktakais variants butu, ja, ja krize izraisitos visa eiro sistema. Ja kada no 11 Eiropas monetaras savienibas (EMS) dalibvalstim nevaretu izpildit ekonomiskos nosacijumus, kas tai noteikti, iestajoties EMS, ta butu spiesta izstaties no sis sistemas. Tas savukart izraisitu finansialus satricinajumus Eiropa un vel vairak saasinatu ta jau smago bezdarba problemu Eiropa. Bet, Mastrihtas ligums nemaz nedod EMS valstim iespeju izstaties no monetaras savienibas. Iestasanas EMS un eiro ieviesana tiek uzskatiti par neatgriezeniskiem soliem. Dalibvalstij nebus iespejams veleties aiziet, jo tas noraditu uz nopietnam nesaskanam Eiropas Savieniba. No ta varetu celties negativa ietekme uz finansialajiem tirgiem, kas novestu pie eiro vajinasanas.
ASV valdibas amatpersonas vairakkart izteikusas atbalstu Eiropas kopejas valutas ieviesanai. "Stipra un stabila Eiropa ar atvertiem tirgiem un specigu pieaugumu ir nepieciesama Amerikai un visai parejai pasaulei," pazinojis ASV prezidents Bils Klintons.
ASV parstavji paudusi uzskatu, ka vienota valuta lidzsinejo 11 valstu vieta laus ASV kompanijam vieglak pardot savu produkciju 290 miljoniem pateretaju Eiropa. Turklat, ja eiro dos cereto ekonomiska pieauguma efektu, palielinasies iespeja, ka Eiropas iedzivotaji iegadasies Amerika razoto produkciju. "Ta ir lieliska tirgus iespeja, ipasi mazakam kompanijam, kuram bus javeic mazak darijumu ar valutam. Pateretaji Eiropa vares viegli salidzinat cenas, un tas palidzes ASV firmam, kuras ir konkuretspejigas," sacija ASV Tirdzniecibas palatas Eiropas lietu nodalas vaditajs Vulfs Brukmans.

*Materiali nemti no "Dienas Bizness" un "Deutsche Bank Research"

Pazud iespeja kontrolet ieksejo monetaro politiku.

Eiro ieviesanas plana ietverta ari neatkarigas Eiropas Centralas bankas izveidosana, kuras rokas bus nodotas operacijas ar eiro. Tas galvenais uzdevums bus nodrosinat eiro stabilitati. Tas nozime, ka Eiropas monetaras savienibas dalibvalsts vairs pati nespes kontrolet savu ieksejo monetaro politiku - to daris Eiropas Centrala banka. To varetu ari uzskatit par zinamu suverenitates, neatkaribas zaudesanu, nonaksanu kada augstaka speka atkariba. Un pastav tacu ari iespejas, ka tiks pienemti kadas attiecigas valsts ekonomiku graujosi lemumi, un si valsts nebus spejiga pretoties, jo ta savas monetaras politikas parraudzibu uzticejusi ECB.
Lai nu ka, bet lielakais zaudejums, kas saistas ar eiro ieviesanu ir nacionalas valutas zudums. Katrai valstij tomer bija sava valuta, un nereti pec tam ari sprieda par pasu valsti, piem. Amerika - stipra ka dolars. Tagad, kad lielakajai dalai Eiropas valstu bus viena un ta pati valuta, vai katra si valsts nepaliks aizvien bezpersoniskaka?

Ka eiro ir gajis sakot no ieviesanas briza?

Ceribas, ka bus milzigs labums no liela caurspidiguma, konkurences un efektivitates, izradijusas stipri parspiletas. Eiropas ieksejas cenas atspogulo divus faktus: pirmkart, cenas, tapat ka politika, ir lokala paradiba, un otrkart, cenu atskiribas liela mera ir ilgu antikonkurences un mazumtirdzniecibas konkurences ierobezosanas tradiciju rezultats - ta Rudijs Dornbuss, Masacusetsas Tehnologiska instituta ekonomikas profesors, bijusais SVF un Pasaules Bankas galvenais ekonomiskais padomnieks.
Protams, pec vienotas valutas ieviesanas var sagaidit ieguvumus no operaciju izmaksu samazinasanas, tacu tas nenotiks uzreiz, bet pec daziem gadiem, kad reali nauda nonaks apgroziba.
Vai eiro palidzes atrisinat bezdarba problemu? Protams, eiro ieviesana dos jaunas darbavietas, jo bus tacu jaapmaca specialisti; eiro ieviesanai seko ari tada paradiba, ka lielo uznemumu apvienosanas, bet visu bezdarba problemu eiro ieviesana neatrisina. Sagaidama lielaka stabilitate finansu periferijas, un tas rezultata ari straujaki pieauguma tempi, kas zinama mera ari sekme problemas risinajumu. Tacu galvenais ir tas, ka sis problemas risinajums nozime vel lielaku ekonomisko pieaugumu un radikalu barjeru likvidesanu, kas trauce darba tirgum radit jaunas darba vietas, bet cilvekiem tikt pie darba.
Tas, ko eiro patiesam dos Eiropai ir finansu deregulacijas (gan nacionalas, gan starpnacionalas) nostiprinasana, kas izveido plasu un dzilu kapitala tirgu. Eiropa no vecas sadrumstalotas finansu strukturas, kuras pamata ir bankas, pariet uz amerikanu tipa kapitala tirgu, kur lidzekli atrodas privatpersonu rokas un kompanijas izlaiz vertspapirus un akcijas, kur izdevumi starpniekiem ir nenozimigi, un tiek istenota stingra kontrole par kompaniju parvaldi. No ta Eiropas kompanijas tikai iegus, un ta bus vislielaka pieprasijuma ietekme, kadu mums nacies pieredzet.
Finansu deregulacija dod iespeju izmantot finansu tehnologiju. Turklat finansu deregulacija un ieksejie tirgus pasakumi paver daudz lielakas iespejas operacijam arzemes. Eiro vainago sis tendences, dodot tam plasu verienu, samazinot kapitala cenas, kas rada labveligus apstaklus daudz plasakai dalibnieku kategorijai.
Eiro noderejis Italijas, Spanijas un pat Francijas makroekonomiskai "atbrunosanai". Vienota valuta padara sis valstis drosas investoriem, tas atspogulojas daudz zemakas procentu likmes un augstaka pieauguma tempa; dividendes par risku samazinas, jo sim valstim vairs nav centralo banku vai nacionalo valutu apmainas kursu dazadam spelitem.
Makroekonomika ka vieteja iniciativa vairs nav darba kartiba, un ta ir loti laba zina pasaulei, kura investori tik tikko paspej aizbegt ikreiz, kad Banca d'Italia sak istenot "neatkarigu naudas politiku". Saja zina eiro ir loti moderns jaunievedums, kas ir labi pielagots dzili integretam starptautiska kapitala tirgum.
Ko atliek darit periferijas valstim? Vairak integreta Eiropa un augstaki pieauguma tempi, protams, ir laba lieta, tacu tas nav nekas arkartejs. Protams, galvena maciba periferijai ir sada: visas valstis, iznemot vislielakas, nacionala naudas politika - ta ir pagatne. Centralajam bankam ar to amatieru politiku, kuras doma, ka vel var realizet iluziju par "savu naudu", vairs nav vietas.
Nacionala valuta ir dargs prieks, un tiesi tadel Italija un Francija atteicas no savam valutam. Nacionala valuta ierobezo, un par neatkaribas iluziju gadu no gada jamaksa. Meksika un Polija nevar noteikt zemakas diskonta likmes neka ASV un Vacija, un par nonaksana lidz tik zemiem raditajiem tam butu liela veiksme. Naudas suverenitate musdienas nozime tikai vienu - tas ir tiesibas piederet sliktai naudai.
Ka gan lai sis periferialas valstis atbrivojas no vesturiska lasta - Centralas bankas un nacionalas valutas, kuru sis valstis sev radijusas? Tikai sekojot Argentinas vai Italijas piemeram: atsakoties no nacionalas naudas politikas un izveidojot stingrus sakarus par pasaules limena valutu.
Austrumeiropas , kas tik izmisigi velas ieklauties ES un attistitas pasaules dala, politikai tagad ir jabut neparprotamai - darit to pasu, ko citi. Bet tas nozime valutas komiteju izveidi un nacionalo valutu piestiprinasanu eiro. Savukart Latinamerikai japartrauc dot bezgaligus solijumus neistenot jaunu devalvaciju un beidzot jatiek ara no haosa un japiesaistas dolaram.
Gan privatpersonas, gan starptautiskie kapitala tirgi redz, kas notiek citas valstis, un izdara savu izveli, neskatoties uz robezam, kas nav savienojamas ar nacionalo finansu neatkaribu. Apgalvojumi, ka Centralas bankas (piem., Meksika vai Polija) tagad isteno daudz labaku politiku nav iemesls, lai samierinatos ar daudz augstaku risku. Eiro paradisanas macibstunda ir sada: lai iegutu patiesam labu valutu , ir jaizmanto politiskais kapitals.
Tatad ari analitiki atzist, ka Austrumeiropas valstu cela uz Eiropas Savienibu svarigs solis ir nacionalo valutu piesaiste eiro un pec tam to nomaina pret eiro.

Eiro ir veicinajis pieaugumu birzas. Tas ir veicinajis aktivitates un akciju cenu pieaugumu Eiropas fondu tirgos, pazinojis Milanas akciju birzas vaditajs Stefans Preda.
Pec vina vardiem, eiro ieviesana "izraisija loti lielas korekcijas vertspapiru portfelos visa pasaule" un stimuleja investorus ieguldit investicijas akciju tirgos. Jauna, kopeja valuta piesaista dalu so investiciju proporcionali eiro ekonomiskas zonas nozimei pasaules ekonomika."

Pasaules iepazistinasana ar eiro, ieviesot to neskaidras naudas norekinos kops 1999. gada 1. janvara noritejusi veiksmigak, neka cerets, tadel tiek apspriestas iespejas ieviest eiro skaidras naudas aprekinos jau agrak par paredzeto 2002. gada 1. janvari. Eiro ir iespejams laist apgroziba pirms 2002. gada, ja sadu soli vienbalsigi atbalstitu 11 eirozonas valstu vadibas, pazinojis Eiropas Savienibas komisars monetarajos jautajumos Ivs Tibalds de Silgu.
Ja visas eirozonas valstis velas mainit terminu eiro ieviesanai apgroziba, Eiropas Komisija nekavejoties inicies nepieciesamos likumigos solus un izvirzis sadu priekslikumu. Ja eirozonas valstis izradis pietiekami lielu politisko velmi, Eiropas Savienibas valstu finansu ministri var veikt izmainas apstiprinataja eiro ieviesanas grafika dazu menesu laika, zinoja de Silgu.
Ari citi Eiropas ietekmigakie politiki un ekonomisti uzskata, ka eiro varetu ieviest apgroziba pirms planota termina. Pedeja laika aizvien biezak izskan aicinajumi kopejo valutu ieviest apgroziba 2001. vaipat jau 2000. gada. Eirozonas valstim nav nepieciesami tris gadi, lai sagatavotos operacijam ar skaidru naudu. Pilnigi pietiekami butu ar vienu gadu, uzskata Deutsche Bank galvenais ekonomists Norberts Valters.

*Materiali nemti no "Deutsche Bank Research" un "Dienas bizness"

Latvija un eiro.

Latvijas Banka nesteigsies latu ciesak piesaistit eiro, un, visticamak, nogaidis dazus gadus, iekams lems par lata tagadejas piesaistes (SDR groza) mainisanu - ta Einars Repse.
LB valutas departamenta prieksnieks Roberts Grava teica: "Spriezot pec raditajiem, lats drizak ir parak zemu novertets, it seviski, ja izmanto pirktspejas paritates merauklu. Nav ieteicams gaidit lata devalvaciju.
R. Grava piebilda, ka lata ciesaka saistiba ar eiro ir neizbegama, jo nakamgad no SDR piecu valutu grozu sakara ar ES jaunas valutas ieviesanu izzudis Francijas franks un Vacijas marka. Savukart E. Repse teica, ka lemumu par lata ciesaku piesaisti eiro vares pienemt vienigi tad, "kad busim redzejusi, vai eiro darbosies ta, ka iecerets".
Gan E. Repse, gan R. Grava uzsvera, ka nav nekadu tehnisku skerslu lata piesaistei eiro kaut vai tulin, tacu tas netiks darits, jo LB ir piesardziga attieciba uz jauno ES valutu., ko jau 1999. gada saks ieviest 11 ES dalibvalstis. ES valstu starpa nav vienpratibas, ka butu nekavejoties japarsviezas uz eiro. To, piem., nedaris musu kaiminvalsts Zviedrija un Latvijas lielais kokmaterialu eksporta tirgus Lielbritanija.
R. Grava stastija, ka Latvija, preteji Igaunijai un Lietuvai savu valsts valutu nav piesaistijusi vienai no lielajam starptautiskas tirdzniecibas valutam, jo "tadejadi mazinam svarstibu un baudam zinamu diversifikacijas efektu."
Pec H. Ancana dotas informacijas, daudzos makroekonomiskajos raditajos Latvija ir tuvojusies ES ieksejiem kriterijiem vai pat tos izpildijusi ar uzviju. Ta, piem., ES t.s. Mastrihtas liguma kriteriji prasa, lai valsts parads neparsniegtu 60% no BNP. Latvijai sis raditajs ir 10,8% no BNP. Mastrihtas kriteriji nosaka, ka valsts budzeta deficits nevar parsniegt 3% no BNP, resp. - 3% Latvija. 1997. gada sis raditajs bija +1,3% atspogulojot valsts budzeta atlikumu. Ari inflacijas temps, kas septembri bija 3,5% tuvojas ES normai 2,6%.
Ari pec Latvijas Bankas viceprezidenta Ilmara Rimsevica izteikumiem , "Eiro ieviesana no 1999. gada 1. janvara ietekmes Latviju. Si ietekme, nenoliedzami, bus pozitiva. Pirmkart, samazinasies uznemumu konvertacijas izdevumi, samazinasies uznemumu risks, darbojoties atseviskas valutas. Otrkart, ietekme bus saistiba ar to, ka vacu marku un Francijas franku SDR valutas groza nomainis eiro. Javero, kas notiks ar pasu eiro - vai tas klus stipraks attieciba pret dolaru. Lata svarstibas atkarigas no so divu valutu savstarpejam svarstibam. Proti, ja dolars, klus stipraks, lata kurss varetu iet uz leju. Savukart, ja eiro attaisnos uz to liktas ceribas un klus stipraks, lata kurss varetu pieaugt."
Var secinat, ka pec Latvijas Bankas oficialas informacijas eiro ietekme uz Latviju bus pozitiva, bet tuvakaja laika lata piesaiste eiro nav planota, bet ari sis solis ir ieplanots cela uz Eiropas Savienibu.

Latvijas bankas ir gatavas eiro un var piedavat saviem klientiem pilnu pakalpojumu klastu, kas saistiti ar eiro, tapat ka bankas visa Eiropa.
Rietumu banka sakusi pienemt noguldijumus eiro, piedavajot cetrus eiro depozitu veidus, blakus jau esosajam depozitu programmam latos.
Termina noguldijumiem ar periodisku procentu izmaksu (minimala noguldijuma summa 3000 EUR) likme ir no 2,125% lidz 2,75% gada atkariba no noguldijuma termina.
Uzkrajuma noguldijums ar papildinasanas iespeju (minimala noguldijuma summa 1500 EUR) likme no 2,25% gada lidz 2,75% gada. Ligumu sledzot, tiek fiksets minimalais noguldijuma papildinasanas solis - 200 EUR
Noguldijumiem ar procentu kapitalizaciju (minimala noguldijuma summa 1500 EUR) likme no 2,125% lidz 2,55 gada atkariba no noguldijuma termina.
Ari Lateko banka ir gatava eiro - Latvijas ekonomiska komercbanka sakusi piedavat depozitus veidot eiro. Lateko bankas klientiem tiek piedavats terminnoguldijums ar fiksetu procentu likmi, istermina depozits un merka istermina depozits.
Atkariba no klienta izraudzita noguldijuma gada procentu likmes noteiktas robezas no 2% lidz 3%. Fiziskas personas noguldijumu eiro var veikt jebkura apjoma, bet juridiskajam personam minimalais depozita apjoms ir 10 000 eiro. Lateko banka veic operacijas ar eiro jau no si gada sakuma, un jau pirmas darba nedelas apliecinajusas, ka klientiem ir loti liela interese par iespeju stradat ar eiro.
Ari Latvijas uznemeji paspejusi parorienteties uz jauno norekinu lidzekli un veiksmigi veikusi pirmos norekinus jau kadu laicinu atpakal. Uznemeji izradijusi atzinigu, bet nogaidosu attieksmi pret jauno valutu.
A/s Bolderaja jau vairakus menesus pirms eiro ieviesanas ar saviem arzemju piegadatajiem vienojies, ka eiro saks norekinaties ne atrak, ka nakamgad. Uznemumam pagaidam nav vienota elektroniska vadibas sistema, tatad nav aktuals jautajums par dazadu pasizmaksas aprekinoso un gramatvedibas modulu parprogrammesanu iz eiro. Paplasinot Bolderajas datorizaciju, tiks ieviestas informacijas tehnologijas, kas var stradat ar eiro.
Uznemeji atzist, ka eiro ieviesana nenoliedzami vienkarso dazado izejvielu pirksanu no Eiropas Savienibas valstim. Bet tomer, ari ja visu cenu kotesana eiro padaris vieglaku dazadu piedavajumu izvertesanu, tomer zinams svars bus ari tadiem faktoriem ka apmaksas noteikumi, iespejas pirkt uz kredita, utml.
*Materiali nemti no "Dienas bizness"

Aptauja

Es veicu aptauju, kura tika aptaujati gan skoleni, gan skolotaji, ka ari dazadi citi cilveki, ar merki noskaidrot to informetibas limeni par Eiropas apvienoto valutu, ka ari noskaidrot vinu attieksmi pret to vispar, ka ari pret eiro tiesi saistiba ar Latviju. Kopa tika aptaujati gandriz 50 cilveki. Tika ari uzdoti jautajumu par personigo attieksmi pret eiro, vai Latvijai butu japariet uz eiro, ka ari, vai Eiropai vispar ir vajadziga vienota valuta. Tika ari jautats par Latviju saistiba ar Eiropas Savienibu. Rezultati ir sekojosi:
1.) Vai Jus zinat, kas ir eiro?
a) kaut ko esmu dzirdejis;
b) zinu;
c) esmu loti labi informets.
No respondentu atbildem var secinat, ka jaunatne visuma ir informeta par eiro - kas tas tads ir un kads no ta labums, liela dala ir pat loti labi informeta, kas atrodams par loti pozitivu faktoru. Tadu, kas kaut ko ir dzirdejusi, ir samera maz, tie sastada respondentu mazako dalu.

2.) Kada ir Jusu attieksme pret eiro?
a) neitrala;
b) negativa;
c) pozitiva.
Saja jautajuma aptaujato cilveku domas dalas. Lielaka dala ir tomer noskanoti pozitivi pret eiro un ar prieku uznem ta paradisanos. Otra lielaka respondentu grupa pret eiro pagaidam noskanoti neitrali. To daleji izraisijis ari nepietiekams daudzums objektivas informacijas, ka ari uzticiba vecajai sistemai.

3. Ka Jus sanemat informaciju par eiro?
a) no preses;
b) no TV;
c) no draugiem;
d) citur.

Lielaka dala aptaujato informaciju par eiro sanemusi no masu medijiem - televizijas un preses, dala ari no draugiem uzzinajusi ko jaunu, dala, kas nebut nav maza, ka alternativo informacijas iegusanas veidu minejusi Internet.

4. Ka eiro ietekmes Jusu dzivi?
a) nekadi;
b) finansialie rekini tiks parversti eiro;
c) planoju drizuma (sakot ar 2002. gadu) pariet uz eiro;
d) braucot uz arzemem bus vieglak ar valutas mainu.


Lielako dalu aptaujato cilveku dzivi pasreiz eiro nekadi neizmainis. Tas ir saprotami, lielai dalai cilveku ar neskaidras naudas norekiniem musdienas nav nekadas saskarsmes. Lielai dalai respondentu finansialie rekini (banku konti, depoziti) tiks parversti eiro. Bet lielakajai aptaujato dalai, vienkarsi bus vieglak ar valutas mainu, izbraucot uz arzemem.

5. Vai Jus uzskatat, ka ari Latvijai butu japariet uz eiro?
a) nekada gadijuma;
b) tas butu pamatigi jaizverte;
c) viennozimigi - ja.

Lielaka dala aptaujato pret eiro attiecas ar uzticibu, tacu lats tomer ir ierastaks, lata, ka stabilas naudas tels ir stipri iesaknojies un nostiprinajies musu apzinas. Tacu eiro - tas ir, iespejams, musu nakotne - dala respondentu to atzist. Ir ari tadi, kas neatzist Latvijas pariesanu uz eiro vispar, tacu tas ir neiespejami, nemot vera musu politikas virzibu uz Eiropas Savienibu.

6. Kada ir Jusu attieksme pret ES saistiba ar Latviju?
a) Latvijai butu taja jaiestajas;
b) Latvijai nebutu ipasi jacensas taja iestaties;
c) Latvijai nevajadzetu iestaties ES.

Protams, ka jau tika gaidits, nospiedosais aptaujatas sabiedribas vairums bija par Latvijas iestasanos Eiropas Savieniba, par Latvijas nesaraujamo saisu ar Eiropu nostiprinasanu. Maz bija tadu, kas uzskata, ka Latvijai ipasi nevajadzetu censties tur ieklauties - ja vini mus tur nem - labi, ja ne - neiesim jau no adas list lauka, un pavisam maz bija tadu, kas uzskatija, ka Latvijai vispar nevajadzetu pievienoties Eiropas Savienibai.

7. Vai Eiropai ir vajadziga vienota valuta?
a) ja;
b) ne.

Ari saja jautajuma respondenti izradija zinamu vienlidzibu, apgalvojot, ka Eiropai ir vajadziga vienota valuta, un, ka eiro ir vajadzigs. Viedokli, protams, atskiras, bet visuma sabiedribas viedokli saja jautajuma varetu atspogulot jaunajai valutai par labu.

Visuma no sis aptaujas var secinat, ka sabiedriba ir informeta par eiro, un ka tas attieksme pret to ir pozitiva, tacu nogaidosa. Tas ir likumsakarigi, jo pozicija, kura mes paslaik atrodamies lauj mums noverot eiro ieviesanu 11 Eiropas valstis, macities no vinu kludam, lai mes nakotne, kad pasiem naksies sastapties ar so procesu, kas, es domaju ir neizbegams, nepielautu tas pasas kludas. Sabiedriba atbalsta Eiropas naudas apvienosanas centienus un ir par rekinu vienkarsosanos ar Eiropu.

Nobeigums un secinajumi.

No aptaujas var secinat, ka sabiedriba visuma ir labi informeta par eiro un ta ieviesanu. Tomer sabiedribas attieksme ir nogaidosa. Seit zinamu lomu spele ari uzticiba latam, kurs nostiprinajies musos ka stabilitates un particibas tels. Tacu sabiedriba saprot, ka eiro - ta ir nakotne.
Musu pasreizejas pozicijas lielaka prieksrociba ir ta, ka mes paslaik varam noverot eiro ieviesanu 11 ES valstis, lai velak, kad mums pasiem naksies ar to saskarties, mes nepielautu tas pasas kludas un butu labak sagatavoti. Rupigi izsverot visus par un pret var izdarit attiecigos secinajumus, attieciba uz eiro un Latviju, ka ari eiro ietekmi uz Latviju. Protams, ir ari negativie faktori, tacu, pozitivo faktoru un labumu ir vairak, un kopuma sis meginajums apvienot Eiropas valutas viena vesela, es domaju, ir izdevies.
Eiro ietekme uz Latviju bus pozitiva, ka lielakie labumi jamin tas, ka vienkarsosies rekini ar Eiropas Savienibas valstim, ka ari tas, ka turistiem bus vieglak ar valutas mainu, iebraucot ES valstis. Katras no ES un EMS dalibvalsts nacionala tirgus robeza izzudis, un tas, ko mes iegusim bus liels tirgus ar plasam iespejam, kas spejigs meroties spekos ari ar ASV un Japanas ekonomiskajam zonam.
Ari pec Latvijas Bankas izteikumiem eiro ieviesanas ietekme uz Latviju bus visnotal pozitiva, bet ar lata piesaistisanu eiro naksies vel mazliet pagaidit. Lai gan jebkura gadijuma lats tiks lielaka vai mazaka mera piesaistits eiro - SDR groza, kuram pasreizeji ir piesaistits lats, vacu markas un francu franka vieta naks eiro, ta ka SDR groza eiro speles galveno lomu.

Izmantotas literaturas saraksts

Laikraksti un zurnali:
"Dienas bizness" - periodika
"Diena" - periodika
"Neatkariga Rita Avize" - periodika
"Kapitals" - periodika
"The Economist" - periodika

Gramatas:
Euroview 2 - ING's view of questions about euro (summer 1997)
LB Kiel Euro Special (1998)
The euro - a stable currency for Europe - Deautsche Bank Research Special Report (February 1997)

Informacijas bukleti:
Euro times (December 1998)
London: ready for the euro
Latvijas Bankas informativais buklets "Eiro"
Rietumu bankas informativais buklets.

Internet:
Latvijas Bankas oficiala majas lappuse (http://www.bank.lv )
Eiropas Savienibas oficiala majas lappuse (http://europa.eu.int)
Eiropas integracijas biroja oficiala majas lappuse (http://www.eib.lv)


Pielikums.
Eiro monetas un banknotes

1. Monetas








Katra valsti eiro izskatisies savadaks:












2. Banknotes














1